Vēstures stāsts

Muzeja vēsture aizsākās jau divdesmitā gadsimta septiņdesmitajos gados...Pirmie mēģinājumi Latvijā veidot pienrūpniecības muzeju bija jau divdesmitā gadsimta septiņdesmitajos gados. Toreiz Gaļas un pienrūpniecības ministrija deva uzdevumu Jelgavas piena kombinātam veidot muzeju. Tad eksponātu vākšanu sāka ilggadīgais pienrūpniecības speciālists Jānis Magone. Eksponāti krājās, bet sākās finansiālās problēmas un ideja klusu nomira. 
Un tikai astoņdesmito gadu sākumā tika dots jauns un veiksmīgs starts pienrūpniecības muzeja tapšanai. Šajā laikā kompleksā „Kalnamiža” Liepājas piena kombināts bija izveidojis mācību un atpūtas bāzi. Kombināta galvenais inženieris Mārtiņš Sesks ierosināja - jāveido Pienrūpniecības muzejs vienā no Kalnmuižas kompleksa ēkām, kura Ulmaņlaikos tika celta kā pēdējā pienotavas ēka.

1985.gada 25.maijā Kuldīgas rajona Sieksātē, ar Mārtiņa Seska līdzdalību, ar vērienu tika atklāts pirmais un vienīgais „PSRS Pienrūpniecības muzejs”. 
Muzeja atklāšanā lietuviešu dzejnieki runāja poēmas par pienu, valsts koris dziedāja dziesmas par vareno valsti, aktrise Elza Radziņa citēja latviešu dzejnieku dzeju. Uz svētkiem bija ieradušies daudzi Latvijas piena kombinātu vadītāji un piensaimniecības darbinieki. 

Arī atklāšanas pasākumā viesiem bija iespēja piedalīties vēstures tapšanā. Latvijas piena kombinātu vadītāji un piensaimniecības darbinieki ņēma rokās lāpstas, spaiņus... un koku stādus. 
Tā tapa pirmais un vienīgais piemsaimniecības parks. Savulaik uz plāksnītēm pie parka koku rindām bijis redzams katra koka stādītāja vārds un pārstāvētais uzņēmums. Bet līdz mūsdienām diemžēl tāda informācija nav saglabājusies.

Muzejā tika apkopota informācija par lielāko daļu Latvijas piensaimniecības uzņēmumu un savākti eksponāti, kas bija piena nozares attīstības liecinieki no Latvijas pienrūpniecības pirmsākumiem no 1861.gada līdz pat 1940.gadam. Tika plānota arī muzeja otrā kārtā un vākti materiāli ekspozīcijai no 1945.gada līdz mūsdienām. 

Sākumā eksponāti muzejam tika vākti ar autobusiņu, apbraukājot tuvākus un tālākus ciematus un kolhozus. Eksponāti nākuši no dažādām vietām – tos dāvinājuši dažādu piensaimniecība uzņēmumu pārstāvji un interesenti, daļu eksponātu muzejam tālredzīgi bija novēlējis Mārtiņa Seska tēvs, ilggadējs Latvijas piensaimnieks – Žanis Sesks, un vēl daļa - atrasta vecu māju bēniņos. 

Muzejs tika iekļauts tūrisma maršrutos. 

Sieksātē muzejs darbojās no 1985.gada līdz 1991.gadam. Atjaunotās Latvijas laikā atbildīgajām amatpersonām interese par muzeju zuda un muzejs iznīka. 

1991.gadā sakarā ar īpašnieka AS „Kurzemes Piens” (kādreizējais Liepājas piena kombināts) finansiālajām problēmām, Pienrūpniecības muzeju slēdza. Tā kā daļa no muzeja eksponātiem bija Mārtiņa Seska tēva gādāta, tad M.Sesks centies eksponātus glābt, vedot tos uz piemērotākam telpām. Daļa no eksponātiem aizceļoja arī uz K.Ulmaņa dzimtajām mājām „Pikšas”, daļa noklīda, daļa tika saglabāta turpat Kalnamuižas kūtiņā.

2000.gada 27.martā individuālā uzņēmuma „Žaņa pienotava” īpašnieks Mārtiņš Sesks kopā ar domubiedriem (Krapes pienotavas direktoru Verneru Pūpolu, Mālpils pienotavas siera meistari Daci Piešiņu, „Bauskas piena” galveno ekonomisti Alaīdu Dīcmani un Aizputes sausā vājpiena rūpnīcas direktori Mudīti Jomerti) dibināja Latvijas piensaimnieku veterānu klubu „Vecais piensaimnieks”, kurš līdz ar citām aktivitātēm nolēma atjaunot Piensaimniecības muzeju Kalnamuižā. Tas bija ambiciozs plāns – atjaunot divas kompleksa ēkas un izveidot tajā muzeju. Par spīti visam - tas notika un pie tam ar ERAF sniegtā līdzfinansējuma atbalstu.

Un 2008. gada oktobrī savu darbību uzsāka jaunatvērtais "Pienrūpniecības muzejs".